Kad,jahta piestāj krastā ir mirklis ,kad tiek novērtēts viss tas,kas bijis saistīts ar jūru un kura rokās esi uzticējis savu dzīvi,bet diena paliek atmiņā,kā balta bura,kurā vējš spēlē savu dziesmu bez vārdiem!Pāri visam baltās saules riets jūras tālēs,kas kā apliecinājums sārtās nokrāsās rietot atgādina,ka dzīve ir skaista un cik daudz prieka tā sniedz.Tā katrs mēs savu gaismas ceļu ejot krāsojam varavīksnes krāsās. Dzīve necieš tukšumu! Tas bija tāds savāds rīts un neliels mūsu meiteņu bariņš izvēlējās pavadīt vienas dienas neaizmirstamos mirkļus uz jahtas,jo mūsu acīs pavīdēja sapņu kuģis,kas aizvestu tālās ceļa gaitās,bet mierīgais un patīkamais kapteiņa smaids mūs vilināja,jo vairāk. Dažkārti sirdi spēj sasildīt pavisam nelieli dienas skrējienā pavadītie mirkļi un klusi izteiktie vārdi...tie paliek atmiņā...neprasot labvēlību un tad kādā mirklī atgriežas un liek patīkami atcerēties,ko dzirdēji,ko redzēji! ...bet joprojām skan ausīs kapteiņa vārdi,kā vējā skanošas stabules...dzidri...tīri...,bez uzspēles...no sirds nākuši...visam pāri neaprakstāmi un tieši tie,kas atkal un atkal ceļ mūs spārnos!... Bet kapteins tepat- mastā!Ja,vien vēlaties...sagādās Jums neaizmirstamus mirkļus kādam dzīves stāstam!
Kad,jahta piestāj krastā ir mirklis ,kad tiek novērtēts viss tas,kas bijis saistīts ar jūru un kura rokās esi uzticējis savu dzīvi,bet diena paliek atmiņā,kā balta bura,kurā vējš spēlē savu dziesmu bez vārdiem!Pāri visam baltās saules riets jūras tālēs,kas kā apliecinājums sārtās nokrāsās rietot atgādina,ka dzīve ir skaista un cik daudz prieka tā sniedz.Tā katrs mēs savu gaismas ceļu ejot krāsojam varavīksnes krāsās.
AtbildētDzēstDzīve necieš tukšumu!
Tas bija tāds savāds rīts un neliels mūsu meiteņu bariņš izvēlējās pavadīt vienas dienas neaizmirstamos mirkļus uz jahtas,jo mūsu acīs pavīdēja sapņu kuģis,kas aizvestu tālās ceļa gaitās,bet mierīgais un patīkamais kapteiņa smaids mūs vilināja,jo vairāk.
Dažkārti sirdi spēj sasildīt pavisam nelieli dienas skrējienā pavadītie mirkļi un klusi izteiktie vārdi...tie paliek atmiņā...neprasot labvēlību un tad kādā mirklī atgriežas un liek patīkami atcerēties,ko dzirdēji,ko redzēji!
...bet joprojām skan ausīs kapteiņa vārdi,kā vējā skanošas stabules...dzidri...tīri...,bez uzspēles...no sirds nākuši...visam pāri neaprakstāmi un tieši tie,kas atkal un atkal ceļ mūs spārnos!...
Bet kapteins tepat- mastā!Ja,vien vēlaties...sagādās Jums neaizmirstamus mirkļus kādam dzīves stāstam!